Uzņēmuma veiksmes stāsts sākas no uzņēmuma vadītāja. Kāds gan tur brīnums! Vadītājam saviem padotajiem ir jābūt paraugam, kuram ir vērts sekot. Kā kļūt par tādu vadītāju, līderi, kurš pats jūtas labi un spēj savu “veiksmes atslēgu” nodot citiem? Viens no iedvesmojoša līdera veiksmes starta elementiem ir regulāras fiziskas aktivitātes, jo kustēšanās ir nozīmīgs solis ne vien paša veselības labā, bet arī darba panākumu avots.
Pasaulē labi zināmi līderi jau sen atklājuši fizisko aktivitāšu “maģiju”! Ar regulāru vingrošanu katru rītu nodarbojas bijušais ASV prezidents Baraks Obama, ikdienas kustību kā enerģijas avotu un daļu no saviem panākumiem min televīzijas sarunu šova vadītāja Opra Vinfrija un biznesa ikona Ričards Brensons.
Katru dienu stundu uz skriešanas trenažiera, skatoties izglītojošas pārraides, pavada Bils Geitss. Tā varētu turpināt vēl un vēl.
Kā tieši fiziskās aktivitātes palīdz?
Pētījums apliecina, ka mūsu prāta spējas ir tieši saistītas ar mūsu fizisko veselību. Nodarbojoties ar regulārām fiziskām aktivitātēm:
Uzlabojas koncentrēšanās;
Uzlabojas atmiņa;
Vieglāk ir uztvert jaunas lietas;
Uzlabojas prāta izturība;
Veicina radošumu;
Samazinās stresa līmenis.
Ņemot vērā, ka vingrojumi samazina stresa līmeni - tie uzlabo arī garastāvokli. Vadītāja darbs prasa īstenot aktīvu komunikāciju un veicināt sadarbību. Tātad - garastāvoklis var tieši ietekmēt panākumus!
Kādas ir iespējamās sekas, ignorējot fizisko aktivitāšu nozīmi:
Samazinātas kognitīvās spējas:
Pētījumi ir atklājuši, ka regulāri vingrojumi var uzlabot atmiņu, uzmanības noturīgumu un lēmumu pieņemšanas spējas. Bez pietiekamām fiziskām aktivitātēm var samazināties kognitīvās spējas, kas var negatīvi ietekmēt vadītāja spēju pieņemt saprātīgus lēmumus, risināt sarežģītas problēmas un efektīvi vadīt savu komandu.
Palielināts darba kavējums:
Mazkustīgs dzīvesveids ir saistīts ar paaugstinātu hronisku slimību, piemēram, sirds slimību, diabēta un aptaukošanās, risku. Vadītājiem, kuri nepiešķir prioritāti vingriojumiem, var būt lielāks šo veselības stāvokļu risks, kas var izraisīt palielinātu kavējumu skaitu un samazinātu produktivitāti.
Samazināta apmierinātība ar darbu:
Pētījumā, kas publicēts Journal of Occupational Health Psychology tika atklāts, ka darbinieki, kuri darba laikā nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, ziņoja par augstāku apmierinātības līmeni ar darbu. Un otrādi, vadītājiem, kuri nepiešķir prioritāti vingrojumiem, var samazināties apmierinātība ar darbu, kas var izraisīt motivācijas un produktivitātes samazināšanos.
Atsauces: